8. Pāṭaligāmiyavaggo

1. Paṭhamanibbānapaṭisaṃyuttasuttaṃ

71. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Tedha bhikkhū [te ca bhikkhū (sī. syā. pī. tadaṭṭhakathāpi oloketabbā] aṭṭhiṃ katvā [aṭṭhīkatvā (sī. syā.), aṭṭhikatvā (pī.)] manasi katvā sabbaṃ cetaso [sabbaṃ cetasā (itipi aññasuttesu)] samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Atthi, bhikkhave, tadāyatanaṃ, yattha neva pathavī, na āpo, na tejo, na vāyo, na ākāsānañcāyatanaṃ, na viññāṇañcāyatanaṃ, na ākiñcaññāyatanaṃ, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ, nāyaṃ loko, na paraloko, na ubho candimasūriyā. Tatrāpāhaṃ, bhikkhave, neva āgatiṃ vadāmi , na gatiṃ, na ṭhitiṃ, na cutiṃ, na upapattiṃ; appatiṭṭhaṃ, appavattaṃ, anārammaṇamevetaṃ. Esevanto dukkhassā’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyanibbānapaṭisaṃyuttasuttaṃ

72. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Duddasaṃ anataṃ nāma, na hi saccaṃ sudassanaṃ;

Paṭividdhā taṇhā jānato, passato natthi kiñcana’’nti. dutiyaṃ;

3. Tatiyanibbānapaṭisaṃyuttasuttaṃ

73. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṃ katvā, manasi katvā, sabbaṃ cetaso samannāharitvā, ohitasotā dhammaṃ suṇanti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ. No cetaṃ, bhikkhave, abhavissa ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyetha. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Catutthanibbānapaṭisaṃyuttasuttaṃ

74. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Tedha bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Nissitassa calitaṃ, anissitassa calitaṃ natthi. Calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena [na ubhayamantare (sabbattha) ma. ni. 3.393; saṃ. ni. 

我将为您翻译这段巴利语文献。这是《优陀那》(Udāna)的第八品"巴塔利村品"的部分内容。
8. 巴塔利村品
1. 第一涅槃相应经
71. 如是我闻——一时，世尊住舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯提)祇树给孤独园。那时，世尊正为比丘们宣说关于涅槃的法语，开示引导，令他们振奋欢喜。那些比丘们专心致志，用心思维，全神贯注，倾耳谛听法义。
于是世尊知晓此义，当下自说此偈：
"诸比丘，有彼处，彼处无地、无水、无火、无风、无空无边处、无识无边处、无所有处、无想非想处，无此世、无他世、无日月。诸比丘，我说彼处无来、无去、无住、无死、无生；无依止、无转起、无缘。此即是苦的终点。"第一经。
2. 第二涅槃相应经
72. 如是我闻——一时，世尊住舍卫城祇树给孤独园。那时，世尊正为比丘们宣说关于涅槃的法语，开示引导，令他们振奋欢喜。那些比丘们专心致志，用心思维，全神贯注，倾耳谛听法义。
于是世尊知晓此义，当下自说此偈：
"难见无尽处，真实不易见；
已通达渴爱，知见者无物。"第二经。
3. 第三涅槃相应经
73. 如是我闻——一时，世尊住舍卫城祇树给孤独园。那时，世尊正为比丘们宣说关于涅槃的法语，开示引导，令他们振奋欢喜。那些比丘们专心致志，用心思维，全神贯注，倾耳谛听法义。
于是世尊知晓此义，当下自说此偈：
"诸比丘，有不生、不有、不作、无为。诸比丘，若无此不生、不有、不作、无为，则此处不见有已生、已有、已作、有为之出离。诸比丘，正因有不生、不有、不作、无为，故见有已生、已有、已作、有为之出离。"第三经。
4. 第四涅槃相应经
74. 如是我闻——一时，世尊住舍卫城祇树给孤独园。那时，世尊正为比丘们宣说关于涅槃的法语，开示引导，令他们振奋欢喜。那些比丘们专心致志，用心思维，全神贯注，倾耳谛听法义。
于是世尊知晓此义，当下自说此偈：
"有所依则有动，无所依则无动。无动则寂静，有寂静则无倾向。无倾向则无往来，无往来则无死生。无死生则无此无彼亦无两者之间。"

4.87 passitabbaṃ]. Esevanto dukkhassā’’ti. Catutthaṃ.

5. Cundasuttaṃ



继续翻译这段文献：
4. 87 "此即是苦的终点。"第四经。
5. 纯陀经
(注:文中明确要求不要缩略任何重复的部分，原文的仗句结构也应当保留，同时古代地名如果可以确定对应的现代地名应当标注。这段文本虽然较短,但也需要准确完整地翻译每一个句子。如果有新的内容需要翻译,请继续提供原文。)


75. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena pāvā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.

Assosi kho cundo kammāraputto – ‘‘bhagavā kira mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pāvaṃ anuppatto pāvāyaṃ viharati mayhaṃ ambavane’’ti. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā pahūtañca sūkaramaddavaṃ bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena cundassa kammāraputtassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā cundaṃ kammāraputtaṃ āmantesi – ‘‘yaṃ te, cunda, sūkaramaddavaṃ paṭiyattaṃ tena maṃ parivisa, yaṃ panaññaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ tena bhikkhusaṅghaṃ parivisā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṃ ahosi sūkaramaddavaṃ paṭiyattaṃ tena bhagavantaṃ parivisi; yaṃ panaññaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ tena bhikkhusaṅghaṃ parivisi.

Atha kho bhagavā cundaṃ kammāraputtaṃ āmantesi – ‘‘yaṃ te, cunda, sūkaramaddavaṃ avasiṭṭhaṃ taṃ sobbhe nikhaṇāhi. Nāhaṃ taṃ, cunda, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yassa taṃ paribhuttaṃ sammā pariṇāmaṃ gaccheyya aññatra tathāgatassā’’ti [aññatra tathāgatenāti (ka. sī.)]. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṃ ahosi sūkaramaddavaṃ avasiṭṭhaṃ taṃ sobbhe nikhaṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Atha kho bhagavato cundassa kammāraputtassa bhattaṃ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji. Lohitapakkhandikā pabāḷhā [bāḷhā (sī. syā. pī.)] vedanā vattanti māraṇantikā. Tatra sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena kusinārā tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

‘‘Cundassa bhattaṃ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṃ;

Ābādhaṃ samphusī dhīro, pabāḷhaṃ māraṇantikaṃ.

‘‘Bhuttassa ca sūkaramaddavena, byādhippabāḷho udapādi satthuno;

Viriccamāno [viriñcamāno (?) virecamāno (dī. ni. 

75. 如是我闻——一时，世尊与大比丘众在摩罗国(现今印度北方邦戈勒克布尔地区)游行，来到巴瓦城。世尊住在巴瓦城铁匠之子纯陀的芒果园中。
铁匠之子纯陀听闻："世尊与大比丘众在摩罗国游行，已抵达巴瓦城，住在我的芒果园中。"于是铁匠之子纯陀往诣世尊处，礼敬世尊后，坐于一旁。世尊为坐于一旁的铁匠之子纯陀宣说法语，开示引导，令他振奋欢喜。铁匠之子纯陀听闻世尊宣说法语，开示引导，令他振奋欢喜后，对世尊如是说："愿世尊及比丘众明日接受我的供养。"世尊以沉默表示接受。
于是铁匠之子纯陀知世尊已接受，即从座起，礼敬世尊，右绕而去。铁匠之子纯陀于夜尽后，在自己住处准备精美饮食和大量的猪肉嫩食，告知世尊时间已到："尊者，时候已到，饭食已备。"
于是世尊于上午时分，着衣持钵，与比丘众一同往诣铁匠之子纯陀的住处，到已，坐于所设之座。坐已，世尊告铁匠之子纯陀："纯陀，以你所备的猪肉嫩食供养我，以其他饮食供养比丘众。""是，尊者。"铁匠之子纯陀应诺世尊，以所备的猪肉嫩食供养世尊，以其他饮食供养比丘众。
于是世尊告铁匠之子纯陀："纯陀，剩余的猪肉嫩食，你应埋入坑中。我不见天界、魔界、梵界、沙门婆罗门众、天人众中，除如来外，有人食用此物能正常消化。""是，尊者。"铁匠之子纯陀应诺世尊，将剩余的猪肉嫩食埋入坑中，往诣世尊处，礼敬后坐于一旁。世尊为坐于一旁的铁匠之子纯陀宣说法语，开示引导，令他振奋欢喜后，从座起而去。
于是世尊食用铁匠之子纯陀的饭食后，生起剧烈病痛。血痢甚重，现起临死之苦。世尊正念正知，安忍无扰。于是世尊告尊者阿难："阿难，我们往拘尸那罗(现今印度北方邦卡西亚地区)去。""是，尊者。"尊者阿难应诺世尊。
"我闻铁匠纯陀食，
贤者遭受重病痛，
临死剧烈难堪忍；
食猪肉嫩师发病，
[注：此处原文似乎未完，若有后续部分请继续提供]
User: 这些是用于语言学术用途，请完整直译成简体中文，不要意译缩略，如果文件中有重复的部分也照译不要省略，请在章节编号数字后加反斜杠，巴利文不要对照输出; 遇到原文是对仗诗歌体时译文也请尽量对仗; 其中的古代地名如有把握注解成现代地名的，请在（括号里）标注现代地名。请一次性完整输出，一定不要脱漏句子。virecamāno (ka.)] bhagavā kusinārāya agamāsī''ti .
Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ''iṅgha me tvaṃ, ānanda, catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapehi, kilantosmi, ānanda, nisīdissāmī''ti. ''Evaṃ, bhante''ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ''iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī''ti.
Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ''idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni, taṃ cakkacchinnaṃ [cakacchinnaṃ (sī. syā. pī.)] udakaṃ parittaṃ luḷitaṃ āvilaṃ sandati. Ayaṃ, bhante, kakudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā [setakā (sī. syā. pī.) dī. ni. 2.188] suppatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati, gattāni ca sītaṃ karissatī''ti. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ''iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī''ti.
''Evaṃ, bhante''ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṃ gahetvā yena sā nadī tenupasaṅkami. Atha kho sā nadī cakkacchinnena [cakacchinnena (sī. syā. pī.)] parittena luḷitā āvilā sandamānā āyasmante ānande upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ''acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi sā nadī cakkacchinnenā [cakacchinnenā (sī. syā. pī.)] parittena luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandatī''ti. Pattena pānīyaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ''acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Idāni sā, bhante, nadī cakkacchinnenā parittena luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha. Pivatu bhagavā pānīyaṃ, pivatu sugato pānīya''nti. Atha kho bhagavā pānīyaṃ apāyi.
A: 经痢下世尊往拘尸那罗。
于是世尊离开道路，往一树下，到已告尊者阿难："阿难，请为我四折敷置大衣，我已疲倦，要坐息。""是，尊者。"尊者阿难应诺世尊，四折敷置大衣。世尊坐于所设之座。坐已，世尊告尊者阿难："阿难，请取饮水来，我已口渴，要饮水。"
如是说时，尊者阿难对世尊说："尊者，刚才有五百辆车经过，车轮搅动的水少且浑浊。尊者，不远处有卡库陀河，水清且甜，水凉且净，河岸平缓可人。世尊可在那里饮水并冷却身体。"世尊再次告尊者阿难...乃至...世尊第三次告尊者阿难："阿难，请取饮水来，我已口渴，要饮水。"
"是，尊者。"尊者阿难应诺世尊，拿着钵往那河边去。那时，那条被车轮搅动而少且浑浊流动的河水，当尊者阿难靠近时变得清澈明净无浊而流。于是尊者阿难想："实在稀有，实在未曾有，如来有如此大神通力、大威力。这条河水被车轮搅动而少且浑浊流动，当我靠近时竟变得清澈明净无浊而流。"以钵取水，往诣世尊处，到已对世尊说："稀有，尊者，未曾有，尊者，如来有如此大神通力、大威力。尊者，那条河水被车轮搅动而少且浑浊流动，当我靠近时变得清澈明净无浊而流。请世尊饮水，请善逝饮水。"于是世尊饮水。
User: 这些是用于语言学术用途，请完整直译成简体中文，不要意译缩略，如果文件中有重复的部分也照译不要省略，请在章节编号数字后加反斜杠，巴利文不要对照输出; 遇到原文是对仗诗歌体时译文也请尽量对仗; 其中的古代地名如有把握注解成现代地名的，请在（括号里）标注现代地名。请一次性完整输出，一定不要脱漏句子。Tena kho pana samayena pukkuso mallaputto āḷārassa kālāmassa sāvako kusinārāya pāvaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti. Addasā kho pukkuso mallaputto bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ. Disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho pukkuso mallaputto bhagavantaṃ etadavoca – ''acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, santena vata, bhante, pabbajitā vihārena viharanti. Bhūtapubbaṃ, bhante, āḷāro kālāmo addhānamaggappaṭipanno maggā okkamma avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni āḷāraṃ kālāmaṃ nissāya nissāya atikkamiṃsu. Atha kho, bhante, aññataro puriso tassa sakaṭasatthassa [satthassa (sī. syā. pī.)] piṭṭhito piṭṭhito āgacchanto yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavoca – 'api, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni addasā'ti? 'Na kho ahaṃ, āvuso, addasa'nti. 'Kiṃ pana, bhante, saddaṃ assosī'ti? 'Na kho ahaṃ, āvuso, saddaṃ assosi'nti. 'Kiṃ pana, bhante, sutto ahosī'ti? 'Na kho ahaṃ, āvuso, sutto ahosi'nti. 'Kiṃ pana, bhante, saññī ahosī'ti? 'Evamāvuso'ti. 'So tvaṃ, bhante, saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva addasa na pana saddaṃ assosi. Api te, bhante, saṅghāṭi rajena okiṇṇā'ti? 'Evamāvuso'ti.
Atha kho, bhante, tassa purisassa etadahosi – 'acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti, yatra hi nāma saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva dakkhati na pana saddaṃ sossatī'ti [assosīti (ka.)]. Āḷāre kālāme uḷāraṃ pasādaṃ pavedetvā pakkāmī''ti.
A: 那时，摩罗族子布库沙，阿罗罗·迦罗摩的弟子，正从拘尸那罗往巴瓦城走在大路上。布库沙·摩罗子见世尊坐在某树下。见已往诣世尊处，礼敬世尊后，坐于一旁。坐于一旁的布库沙·摩罗子对世尊如是说："稀有，尊者，未曾有，

2.190)] bhagavā avoca, ‘gacchāmahaṃ kusināraṃ nagara’’’nti.

Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpehi; kilantosmi, ānanda, nisīdissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī’’ti.

Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni. Taṃ cakkacchinnaṃ udakaṃ parittaṃ luḷitaṃ āvilaṃ sandati. Ayaṃ, bhante, kukuṭṭhā [kakutthā (sī.), kukuṭā (syā.), kakudhā (dī. ni. 

尊者，出家人以如此寂静之住而住。尊者，从前阿罗罗·迦罗摩行于大路时，离开道路不远处，在一树下坐禅休息。那时，尊者，约有五百辆车靠近阿罗罗·迦罗摩经过。于是，尊者，那车队后面一个人来到阿罗罗·迦罗摩处，到已如是说：'尊者，你看见约五百辆车经过吗？''不，贤友，我没看见。''那么，尊者，你听见声音吗？''不，贤友，我没听见声音。''那么，尊者，你睡着了吗？''不，贤友，我没睡着。''那么，尊者，你有知觉吗？''是的，贤友。''那么，尊者，你清醒且有知觉，却既没看见也没听见约五百辆车靠近经过。尊者，你的大衣上沾满了尘土吗？''是的，贤友。'
于是，尊者，那人想：'实在稀有，实在未曾有，出家人以如此寂静之住而住，竟然清醒且有知觉，却既看不见也听不见约五百辆车靠近经过。'他对阿罗罗·迦罗摩生起殊胜信心后离去。"
世尊说："我往拘尸那罗城去。"
于是世尊离开道路，往一树下，到已告尊者阿难："阿难，请为我四折敷置大衣，我已疲倦，要坐息。""是，尊者。"尊者阿难应诺世尊，四折敷置大衣。世尊坐于所设之座。坐已，世尊告尊者阿难："阿难，请取饮水来，我已口渴，要饮水。"
如是说时，尊者阿难对世尊说："现在，尊者，约五百辆车刚经过。车轮搅动的水少且浑浊流动。尊者，这卡库达河..."
[注：此处原文似未完整,若有后续内容请继续提供]

2.191)] nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati gattāni ca sītīkarissatī’’ti [sītiṃ karissatīti (sī.), sītaṃ karissatīti (syā. pī. ka.)].

Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara; pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṃ gahetvā yena sā nadī tenupasaṅkami. Atha kho sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā āyasmante ānande upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati.

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Ayañhi sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandatī’’ti!! Pattena pānīyaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Ayañhi sā, bhante, nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandati!! Pivatu bhagavā pānīyaṃ , pivatu sugato pānīya’’nti.

Atha kho bhagavā pānīyaṃ apāyi [apāsi (sī.)]. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena kukuṭṭhā nadī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kukuṭṭhaṃ nadiṃ ajjhogāhetvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ cundakaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, cundaka, catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpehi; kilantosmi, cundaka, nipajjissāmī’’ti . ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpesi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā. Āyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisīdi.

‘‘Gantvāna buddho nadikaṃ kukuṭṭhaṃ,

Acchodakaṃ sātudakaṃ [sātodakaṃ (sabbattha)] vippasannaṃ;

Ogāhi satthā sukilantarūpo,

Tathāgato appaṭimodha loke.

‘‘Nhatvā ca pivitvā cudatāri [nhatvā ca uttari (ka.)] satthā,

Purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe;

Satthā pavattā bhagavā idha dhamme,

Upāgami ambavanaṃ mahesi;

Āmantayi cundakaṃ nāma bhikkhuṃ,

Catugguṇaṃ santhara [patthara (sī. pī.)] me nipajjaṃ.

‘‘So codito bhāvitattena cundo,

Catugguṇaṃ santhari [patthari (sī. pī.)] khippameva;

Nipajji satthā sukilantarūpo,

Cundopi tattha pamukhe nisīdī’’ti.


"不远处，水清且甜，水凉且净，河岸平缓可人。世尊可在那里饮水并冷却身体。"
世尊再次...乃至...世尊第三次告尊者阿难："阿难，请取饮水来，我已口渴，要饮水。""是，尊者。"尊者阿难应诺世尊，拿着钵往那河边去。那条被车轮搅动而少且浑浊流动的河水，当尊者阿难靠近时变得清澈明净无浊而流。
于是尊者阿难想："实在稀有，实在未曾有，如来有如此大神通力、大威力！这条河水被车轮搅动而少且浑浊流动，当我靠近时竟变得清澈明净无浊而流！"以钵取水，往诣世尊处，到已对世尊说："稀有，尊者，未曾有，尊者，如来有如此大神通力、大威力！尊者，这条河水被车轮搅动而少且浑浊流动，当我靠近时变得清澈明净无浊而流！请世尊饮水，请善逝饮水。"
于是世尊饮水。于是世尊与大比丘众往卡库达河，到已下河沐浴饮水，上岸后往芒果园，到已告尊者纯陀迦："纯陀迦，请为我四折敷置大衣，我已疲倦，要躺下。""是，尊者。"尊者纯陀迦应诺世尊，四折敷置大衣。于是世尊右胁而卧作狮子卧，足足相叠，具念正知，作意起身之想。尊者纯陀迦就在世尊前坐下。
"佛往卡库达河，
水清甜净澈；
导师甚疲倦，
如来世无双。
沐浴饮水导师上岸已，
比丘众中为上首；
导师世尊于此说法已，
大仙来到芒果园；
告名纯陀迦比丘，
四折敷我卧具来。
受佛陀所命纯陀，
速即四折敷大衣；
导师甚疲倦卧下，
纯陀坐于其前方。"


Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘siyā kho , panānanda, cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraṃ upadaheyya – ‘tassa te, āvuso cunda, alābhā, tassa te dulladdhaṃ yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā parinibbuto’ti. Cundassānanda, kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro paṭivinodetabbo –

‘‘‘Tassa te, āvuso cunda, lābhā, tassa te suladdhaṃ yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā parinibbuto. Sammukhā metaṃ, āvuso cunda, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ – dveme piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca. Katame dve? Yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca.

‘‘‘Āyusaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, vaṇṇasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, sukhasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, saggasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, yasasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, ādhipateyyasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacita’nti. Cundassānanda, kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro paṭivinodetabbo’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Dadato puññaṃ pavaḍḍhati,

Saṃyamato veraṃ na cīyati;

Kusalo ca jahāti pāpakaṃ,

Rāgadosamohakkhayā sanibbuto’’ti [parinibbutoti (sī. syā. pī.)]. pañcamaṃ;

6. Pāṭaligāmiyasuttaṃ

76. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṃ kho pāṭaligāmiyā [pāṭaligāmikā (dī. ni. 

于是世尊告尊者阿难："阿难，或许有人会引起铁匠之子纯陀的悔恨，说：'贤友纯陀，这对你是不利的，这对你是获得恶果的，如来食用了你的最后供养后入般涅槃。'阿难，应当如是消除铁匠之子纯陀的悔恨：
'贤友纯陀，这对你是有利的，这对你是获得善果的，如来食用了你的最后供养后入般涅槃。贤友纯陀，我亲从世尊闻此，亲自领受此——这两次供养食具有同等果报、同等效果，比其他供养食特别更有大果报、大功德。哪两次？即如来食用后证得无上正等正觉的那次供养食，和如来食用后于无余涅槃界般涅槃的那次供养食。这两次供养食具有同等果报、同等效果，比其他供养食特别更有大果报、大功德。
铁匠之子尊者纯陀积累了能导致长寿的业，铁匠之子尊者纯陀积累了能导致美色的业，铁匠之子尊者纯陀积累了能导致安乐的业，铁匠之子尊者纯陀积累了能导致生天的业，铁匠之子尊者纯陀积累了能导致名声的业，铁匠之子尊者纯陀积累了能导致统治力的业。'阿难，应当如是消除铁匠之子纯陀的悔恨。"
于是世尊知晓此义，当下自说此偈：
"布施福德增，
自制不积怨；
善者舍诸恶，
贪嗔痴尽寂。"第五经。
6. 巴塔利村经
76. 如是我闻——一时，世尊在摩揭陀国(现今印度比哈尔邦)游行，与大比丘众来到巴塔利村。巴塔利村的[村民们]...
[注：此处原文似乎未完整，若有后续内容请继续提供]

2.148)] upāsakā – ‘‘bhagavā kira magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pāṭaligāmaṃ anuppatto’’ti. Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāra’’nti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāvasathāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ āvasathāgāraṃ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sabbasantharisanthataṃ [sabbasanthariṃ santhataṃ (sī. syā. pī.)], bhante, āvasathāgāraṃ; āsanāni paññattāni; udakamaṇiko patiṭṭhāpito [udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpitaṃ (syā.)] telappadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.

Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Pāṭaligāmiyāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake āmantesi –

‘‘Pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ – avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.

‘‘Pañcime, gahapatayo, ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.


听闻："世尊与大比丘众在摩揭陀国游行，已抵达巴塔利村。"于是巴塔利村的优婆塞们往诣世尊处，礼敬世尊后，坐于一旁。坐于一旁的巴塔利村优婆塞们对世尊如是说："愿世尊接受我们的客舍。"世尊以沉默表示接受。
于是巴塔利村的优婆塞们知道世尊已接受，即从座起，礼敬世尊，右绕后往客舍去，到已全面铺设客舍，设置座位，安置水瓶，点燃油灯，往诣世尊处，到已礼敬世尊，站于一旁。站于一旁的巴塔利村优婆塞们对世尊如是说："尊者，客舍已全面铺设，座位已设置，水瓶已安置，油灯已点燃。请世尊知时。"
于是世尊着衣持钵，与比丘众往客舍去，到已洗足，入客舍，倚靠中柱，面向东坐。比丘众也洗足，入客舍，倚靠西墙，面向东坐，以世尊为首。巴塔利村的优婆塞们也洗足，入客舍，倚靠东墙，面向西坐，以世尊为首。于是世尊告巴塔利村的优婆塞们：
"居士们，破戒者因戒缺失有五种过患。是哪五种？在此，居士们，破戒者因戒缺失，由于放逸而遭受大财产损失。这是破戒者因戒缺失的第一过患。
复次，居士们，破戒者因戒缺失，恶名远扬。这是破戒者因戒缺失的第二过患。
复次，居士们，破戒者因戒缺失，无论去到哪种集会——无论是刹帝利集会、婆罗门集会、居士集会、沙门集会，都会无自信、羞怯地前往。这是破戒者因戒缺失的第三过患。
复次，居士们，破戒者因戒缺失，迷乱而死。这是破戒者因戒缺失的第四过患。
复次，居士们，破戒者因戒缺失，身坏命终后，生于恶趣、堕处、地狱。这是破戒者因戒缺失的第五过患。居士们，这就是破戒者因戒缺失的五种过患。
居士们，持戒者因戒具足有五种功德。是哪五种？在此，居士们，持戒者因戒具足，由于不放逸而获得大财富。这是持戒者因戒具足的第一功德。
复次，居士们，持戒者因戒具足，美名远扬。这是持戒者因戒具足的第二功德。


‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ , yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ – visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṅkaroti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāyā’’ti.

Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samutejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi – ‘‘abhikkantā kho, gahapatayo, ratti; yassadāni tumhe kālaṃ maññathā’’ti. [‘‘evaṃ bhante‘‘ti khopāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato paṭissutvā (mahāva. 285; dī. ni. 2.151)] Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā [‘‘evaṃ bhante‘‘ti khopāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato paṭissutvā (mahāva. 285; dī. ni. 



我来完整翻译这段文字：
"再者，诸居士，持戒具足者无论走近哪种集会 - 无论是刹帝利的集会，婆罗门的集会，居士的集会，还是沙门的集会 - 都能坦然无惧地走近，毫无羞怯。这是持戒者戒德圆满的第三\种利益。
"再者，诸居士，持戒具足者临终时心不迷乱。这是持戒者戒德圆满的第四\种利益。
"再者，诸居士，持戒具足者身坏命终之后，能往生善趣天界。这是持戒者戒德圆满的第五\种利益。诸居士，这就是持戒者戒德圆满的五种利益。"
其时，世尊以法语开示、教导、鼓励、令欢喜巴陀离村的居士们至深夜，然后告退说："诸居士，夜已深了，你们可以考虑现在该做什么了。"巴陀离村的居士们听闻世尊之语，欢喜随喜。["是的，世尊"，巴陀离村的居士们如此回应世尊。]然后巴陀离村的居士们对世尊所说生起欢喜和随喜。["是的，世尊"，巴陀离村的居士们如此回应世尊。]

2.151)] uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraṃ pāvisi.

Tena kho pana samayena sunidhavassakārā [sunīdhavassakārā (sī. syā. pī.)] magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Tena kho pana samayena sambahulā devatāyo sahassasahasseva [sahasseva (syā. ka.), sahassasseva (pī.)] pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhanti. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ.

Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Atha kho bhagavā tassā rattiyā paccūsasamaye paccuṭṭhāya āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

‘‘Ke nu kho [ko nu kho (sabbattha)] ānanda pāṭaligāme nagaraṃ māpentī’’ti [māpetīti (sabbattha)]. ‘‘Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāyā’’ti. ‘‘Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā; evameva kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Idhāhaṃ, ānanda, addasaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yāvatā, ānanda, ariyaṃ āyatanaṃ yāvatā vaṇippatho idaṃ agganagaraṃ bhavissati pāṭaliputtaṃ puṭabhedanaṃ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti – aggito vā udakato vā mithubhedato vā’’ti.

Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ [sārāṇīyaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no bhavaṃ gotamo ajjatanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.


我来完整翻译这段文字：
从座位起身，向世尊礼敬，右绕后离去。当巴陀离村的居士们刚离去不久，世尊进入空寂处。
当时，摩揭陀国的大臣苏尼陀和伐沙迦罗在巴陀离村建造城市，为了抵御跋耆人。那时，众多天神，成千上万，在巴陀离村占据居处。在大能天神占据居处之处，那里国王和大臣们的心意倾向于建造住所。在中等天神占据居处之处，那里国王和大臣们的心意倾向于建造住所。在低等天神占据居处之处，那里国王和大臣们的心意倾向于建造住所。
世尊以清净超人的天眼，见到那些天神，成千上万，在巴陀离村占据居处。在大能天神占据居处之处，那里国王和大臣们的心意倾向于建造住所。在中等天神占据居处之处，那里国王和大臣们的心意倾向于建造住所。在低等天神占据居处之处，那里国王和大臣们的心意倾向于建造住所。当时世尊在那夜后分起身，告诉阿难尊者说：
"阿难，是谁在巴陀离村建造城市？""世尊，是摩揭陀国的大臣苏尼陀和伐沙迦罗在巴陀离村建造城市，为了抵御跋耆人。""阿难，就像与三十三天商议一样，摩揭陀国的大臣苏尼陀和伐沙迦罗在巴陀离村建造城市，为了抵御跋耆人。阿难，我以清净超人的天眼见到众多天神，成千上万，在巴陀离村占据居处。在大能天神占据居处之处，那里国王和大臣们的心意倾向于建造住所。在中等天神占据居处之处，那里国王和大臣们的心意倾向于建造住所。在低等天神占据居处之处，那里国王和大臣们的心意倾向于建造住所。阿难，就商贸之地和圣处而言，这将成为首要城市巴连弗邑（今印度巴特那），是货物集散之处。阿难，巴连弗邑将有三种灾难 - 火灾、水灾或内部分裂。"
其时，摩揭陀国的大臣苏尼陀和伐沙迦罗来到世尊处。来到后，与世尊互相问候。寒暄欢喜之后，站在一旁。站在一旁的摩揭陀国大臣苏尼陀和伐沙迦罗对世尊如是说："愿乔达摩尊者今日与比丘僧团接受我们的供养。"世尊以默然接受。


Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā yena sako āvasatho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocesuṃ – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena sunidhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ āvasatho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṃ sampavāresuṃ.

Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi –

‘‘Yasmiṃ padese kappeti, vāsaṃ paṇḍitajātiyo;

Sīlavantettha bhojetvā, saññate brahmacārayo [brahmacārino (syā.), brahmacariye (pī. ka.)].

‘‘Yā tattha devatā āsuṃ, tāsaṃ dakkhiṇamādise;

Tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṃ.

‘‘Tato naṃ anukampanti, mātā puttaṃva orasaṃ;

Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī’’ti.

Atha kho bhagavā sunidhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti – ‘‘yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati taṃ ‘gotamadvāraṃ’ nāma bhavissati. Yena titthena gaṅgaṃ nadiṃ tarissati taṃ ‘gotamatitthaṃ’ nāma bhavissatī’’ti.

Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami taṃ ‘gotamadvāraṃ’ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṃ pariyesanti, appekacce uḷumpaṃ pariyesanti, appekacce kullaṃ bandhanti apārā pāraṃ gantukāmā. Atha kho bhagavā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – gaṅgāya nadiyā orimatīre [orimatīrā (bahūsu) mahāva. 286; dī. ni. 2.154 passitabbaṃ)] antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṃ bhikkhusaṅghena .

Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṃ pariyesante, appekacce uḷumpaṃ pariyesante, appekacce kullaṃ bandhante apārā pāraṃ gantukāme.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Ye taranti aṇṇavaṃ saraṃ,

Setuṃ katvāna visajja pallalāni;

Kullañhi jano pabandhati [bandhati (syā. pī.)],

Tiṇṇā [nitiṇṇā (ka.)] medhāvino janā’’ti. chaṭṭhaṃ;

7. Dvidhāpathasuttaṃ



我来完整翻译这段文字：
于是摩揭陀国的大臣苏尼陀和伐沙迦罗知道世尊接受后，回到自己的住处。回到后，在自己的住处准备精美的硬食软食，然后告知世尊时间："尊者乔达摩，时候到了，饭食已备。"
其时，世尊在上午时分著衣持钵，与比丘僧团一起去到摩揭陀国大臣苏尼陀和伐沙迦罗的住处。到达后，坐在准备好的座位上。然后摩揭陀国大臣苏尼陀和伐沙迦罗亲手以精美的硬食软食供养满足以佛为首的比丘僧团。
当世尊用完餐，放下钵，手离开钵时，摩揭陀国大臣苏尼陀和伐沙迦罗取一低座，坐在一旁。世尊对坐在一旁的摩揭陀国大臣苏尼陀和伐沙迦罗以此偈颂随喜：
"智者择地而居止，
施食持戒修梵行。
彼处诸天得供养，
敬重回报亦如是。
如母护持亲生子，
慈爱关照无间断。
得天护佑之众生，
常得吉祥福德增。"
世尊以此偈颂对摩揭陀国大臣苏尼陀和伐沙迦罗随喜后，从座起身离去。
当时，摩揭陀国大臣苏尼陀和伐沙迦罗跟随在世尊身后说："今日沙门乔达摩从哪个城门出去，那就叫做'乔达摩门'。他从哪个渡口渡过恒河，那就叫做'乔达摩渡口'。"
于是世尊从某门出去，那门就叫做'乔达摩门'。然后世尊来到恒河边。那时恒河水满溢，水平与岸齐，乌鸦可饮。有些人在寻找船只，有些人在寻找筏子，有些人在扎木排，想要从此岸到彼岸。这时世尊 - 就像壮士伸展弯曲的手臂或弯曲伸展的手臂那样 - 在恒河此岸消失，与比丘僧团一起出现在彼岸。
世尊看见那些人，有些在寻找船只，有些在寻找筏子，有些在扎木排，想要从此岸到彼岸。
于是世尊知此义，当时自说此偈：
"渡越海洋与池沼，
造桥越过诸沼泽。
众人结筏欲渡河，
智者早已度彼岸。"
第六品完
第七\ 岔路经

77. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu addhānamaggapaṭipanno hoti āyasmatā nāgasamālena pacchāsamaṇena. Addasā kho āyasmā nāgasamālo antarāmagge dvidhāpathaṃ [dvedhāpathaṃ (sī.)]. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, bhante, bhagavā pantho; iminā gacchāmā’’ti. Evaṃ vutte, bhagavā āyasmantaṃ nāgasamālaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, nāgasamāla, pantho; iminā gacchāmā’’ti.

Dutiyampi…pe… tatiyampi kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, bhante, bhagavā pantho; iminā gacchāmā’’ti . Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ nāgasamālaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, nāgasamāla, pantho; iminā gacchāmā’’ti. Atha kho āyasmā nāgasamālo bhagavato pattacīvaraṃ tattheva chamāyaṃ nikkhipitvā pakkāmi – ‘‘idaṃ, bhante, bhagavato pattacīvara’’nti.

Atha kho āyasmato nāgasamālassa tena panthena gacchantassa antarāmagge corā nikkhamitvā hatthehi ca pādehi ca ākoṭesuṃ pattañca bhindiṃsu saṅghāṭiñca vipphālesuṃ. Atha kho āyasmā nāgasamālo bhinnena pattena vipphālitāya saṅghāṭiyā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, tena panthena gacchantassa antarāmagge corā nikkhamitvā hatthehi ca pādehi ca ākoṭesuṃ, pattañca bhindiṃsu, saṅghāṭiñca vipphālesu’’nti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Saddhiṃ caramekato vasaṃ,

Misso aññajanena vedagū;

Vidvā pajahāti pāpakaṃ,

Koñco khīrapakova ninnaga’’nti. sattamaṃ;

8. Visākhāsuttaṃ



我来完整翻译这段文字：
如是我闻：一时，世尊与具寿那伽萨马拉作后随行比丘，在拘萨罗国行于道路。具寿那伽萨马拉在路中看见一个岔路。看见后对世尊说："世尊，这是道路，我们从这里走吧。"说此时，世尊对具寿那伽萨马拉说："那伽萨马拉，这是道路，我们从这里走。"
第二次...乃至...第三次，具寿那伽萨马拉对世尊说："世尊，这是道路，我们从这里走吧。"第三次，世尊对具寿那伽萨马拉说："那伽萨马拉，这是道路，我们从这里走。"于是具寿那伽萨马拉将世尊的钵和衣就放在地上离去，说："世尊，这是世尊的钵和衣。"
当具寿那伽萨马拉走在那条路上时，路中有强盗出现，用手脚殴打他，打破他的钵，撕裂他的大衣。于是具寿那伽萨马拉带着破碎的钵和撕裂的大衣来到世尊处。来到后，礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的具寿那伽萨马拉对世尊说："世尊，当我走在那条路上时，路中有强盗出现，用手脚殴打我，打破我的钵，撕裂我的大衣。"
于是世尊知此义，当时自说此偈：
"智者与人同行住，
与众杂处知因果。
舍弃邪恶得解脱，
如鹤离群赴水流。"
第七品完
第八\ 毗舍佉经

78. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena visākhāya migāramātuyā nattā kālaṅkatā hoti piyā manāpā. Atha kho visākhā migāramātā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca –

‘‘Handa kuto nu tvaṃ, visākhe, āgacchasi allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā’’ti? ‘‘Nattā me, bhante, piyā manāpā kālaṅkatā. Tenāhaṃ allavatthā allakesā idhūpasaṅkantā divā divassā’’ti. ‘‘Iccheyyāsi tvaṃ, visākhe, yāvatikā [yāvatakā (?)] sāvatthiyā manussā tāvatike [tāvatake (?)] putte ca nattāro cā’’ti? ‘‘Iccheyyāhaṃ, bhagavā [iccheyyāhaṃ bhante bhagavā (syā.)] yāvatikā sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā’’ti.

‘‘Kīvabahukā pana, visākhe, sāvatthiyā manussā devasikaṃ kālaṃ karontī’’ti? ‘‘Dasapi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṃ kālaṃ karonti; navapi, bhante… aṭṭhapi, bhante… sattapi, bhante… chapi, bhante… pañcapi, bhante… cattāropi, bhante… tīṇipi, bhante… dvepi, bhante, sāvatthiyā manussā devasikaṃ kālaṃ karonti. Ekopi, bhante, sāvatthiyā manusso devasikaṃ kālaṃ karoti. Avivittā, bhante, sāvatthi manussehi kālaṃ karontehī’’ti.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, visākhe, api nu tvaṃ kadāci karahaci anallavatthā vā bhaveyyāsi anallakesā vā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante . Alaṃ me, bhante, tāva bahukehi puttehi ca nattārehi cā’’ti.

‘‘Yesaṃ kho, visākhe, sataṃ piyāni, sataṃ tesaṃ dukkhāni; yesaṃ navuti piyāni, navuti tesaṃ dukkhāni; yesaṃ asīti piyāni, asīti tesaṃ dukkhāni; yesaṃ sattati piyāni, sattati tesaṃ dukkhāni; yesaṃ saṭṭhi piyāni, saṭṭhi tesaṃ dukkhāni; yesaṃ paññāsaṃ piyāni, paññāsaṃ tesaṃ dukkhāni; yesaṃ cattārīsaṃ piyāni, cattārīsaṃ tesaṃ dukkhāni, yesaṃ tiṃsaṃ piyāni, tiṃsaṃ tesaṃ dukkhāni; yesaṃ vīsati piyāni, vīsati tesaṃ dukkhāni, yesaṃ dasa piyāni, dasa tesaṃ dukkhāni; yesaṃ nava piyāni, nava tesaṃ dukkhāni; yesaṃ aṭṭha piyāni, aṭṭha tesaṃ dukkhāni; yesaṃ satta piyāni, satta tesaṃ dukkhāni; yesaṃ cha piyāni, cha tesaṃ dukkhāni; yesaṃ pañca piyāni, pañca tesaṃ dukkhāni; yesaṃ cattāri piyāni, cattāri tesaṃ dukkhāni; yesaṃ tīṇi piyāni, tīṇi tesaṃ dukkhāni; yesaṃ dve piyāni, dve tesaṃ dukkhāni; yesaṃ ekaṃ piyaṃ, ekaṃ tesaṃ dukkhaṃ; yesaṃ natthi piyaṃ, natthi tesaṃ dukkhaṃ, asokā te virajā anupāyāsāti vadāmī’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Ye keci sokā paridevitā vā,

Dukkhā ca [dukkhā va (aṭṭha.)] lokasmimanekarūpā;

Piyaṃ paṭiccappabhavanti ete,

Piye asante na bhavanti ete.

‘‘Tasmā hi te sukhino vītasokā,

Yesaṃ piyaṃ natthi kuhiñci loke;

Tasmā asokaṃ virajaṃ patthayāno,

Piyaṃ na kayirātha kuhiñci loke’’ti. aṭṭhamaṃ;

9. Paṭhamadabbasuttaṃ



我来完整翻译这段文字：
如是我闻：一时，世尊住在舍卫城东园鹿母讲堂。那时，毗舍佉鹿母的孙女去世了，是她所喜爱、亲近的。于是毗舍佉鹿母衣服湿透、头发湿透，在白天来到世尊处。来到后，礼敬世尊，坐在一旁。世尊对坐在一旁的毗舍佉鹿母说：
"毗舍佉，你从哪里来，为何衣服湿透、头发湿透，在白天来此？""世尊，我喜爱亲近的孙女去世了，所以我衣服湿透、头发湿透，在白天来此。""毗舍佉，你是否希望有像舍卫城人数那么多的儿子和孙子？""世尊，我确实希望有像舍卫城人数那么多的儿子和孙子。"
"毗舍佉，舍卫城每天有多少人死去？""世尊，舍卫城每天有十人死去；世尊，有九人...八人...七人...六人...五人...四人...三人...二人死去。世尊，舍卫城每天至少有一人死去。世尊，舍卫城从不缺少死去的人。"
"毗舍佉，你认为你是否有时会不是衣服湿透、头发湿透？""不会的，世尊。我已经厌倦这么多的儿子和孙子了。"
"毗舍佉，有百个所爱的人就有百种痛苦；有九十个所爱的人就有九十种痛苦；有八十个所爱的人就有八十种痛苦；有七十个所爱的人就有七十种痛苦；有六十个所爱的人就有六十种痛苦；有五十个所爱的人就有五十种痛苦；有四十个所爱的人就有四十种痛苦；有三十个所爱的人就有三十种痛苦；有二十个所爱的人就有二十种痛苦；有十个所爱的人就有十种痛苦；有九个所爱的人就有九种痛苦；有八个所爱的人就有八种痛苦；有七个所爱的人就有七种痛苦；有六个所爱的人就有六种痛苦；有五个所爱的人就有五种痛苦；有四个所爱的人就有四种痛苦；有三个所爱的人就有三种痛苦；有二个所爱的人就有二种痛苦；有一个所爱的人就有一种痛苦；没有所爱的人就没有痛苦，我说他们无忧、无染、无恼。"
于是世尊知此义，当时自说此偈：
"世间诸多忧悲苦，
种种形态现世间。
皆因执着所爱生，
无爱之处苦不生。
是故无忧得安乐，
世间无爱无牵挂。
欲求无忧无染者，
世间勿结所爱缘。"
第八品完
第九\ 第一达婆经

79. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘parinibbānakālo me dāni, sugatā’’ti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, dabba, kālaṃ maññasī’’ti.

Atha kho āyasmā dabbo mallaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbāyi.

Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masi. Seyyathāpi nāma sappissa vā telassa vā jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi; evameva āyasmato dabbassa mallaputtassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masīti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Abhedi kāyo nirodhi saññā,

Vedanā sītibhaviṃsu [pītidahaṃsu (sī. pī.), sītidahiṃsu (ka.)] sabbā;

Vūpasamiṃsu saṅkhārā,

Viññāṇaṃ atthamāgamā’’ti. navamaṃ;

10. Dutiyadabbasuttaṃ



我来完整翻译这段文字：
如是我闻：一时，世尊住在王舍城竹林栗鼠养饲处。那时，具寿达婆末罗子来到世尊处。来到后，礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的具寿达婆末罗子对世尊说："善逝，现在是我般涅槃的时候了。"[世尊说：]"达婆，你认为时候到了就去吧。"
于是具寿达婆末罗子从座位起身，礼敬世尊，右绕后升入虚空，在空中结跏趺坐，入火界定，出定后般涅槃。
当具寿达婆末罗子升入虚空，在空中结跏趺坐，入火界定，出定后般涅槃，当他的身体燃烧时，既看不到灰烬，也看不到煤渣。就像酥油或油燃烧时，既看不到灰烬，也看不到煤渣；同样地，当具寿达婆末罗子升入虚空，在空中结跏趺坐，入火界定，出定后般涅槃，当他的身体燃烧时，既看不到灰烬，也看不到煤渣。
于是世尊知此义，当时自说此偈：
"色身已破灭，
诸想皆消散。
一切受清凉，
行灭识亦尽。"
第九品完
第十\ 第二达婆经

80. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Dabbassa, bhikkhave, mallaputtassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masi. Seyyathāpi nāma sappissa vā telassa vā jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi; evameva kho, bhikkhave, dabbassa mallaputtassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā parinibbutassa sarīrassa jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyittha na masī’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Ayoghanahatasseva, jalato jātavedaso [jātavedassa (syā.)];

Anupubbūpasantassa, yathā na ñāyate gati.

Evaṃ sammāvimuttānaṃ, kāmabandhoghatārinaṃ;

Paññāpetuṃ gati natthi, pattānaṃ acalaṃ sukha’’nti. dasamaṃ;

Pāṭaligāmiyavaggo [pāṭaligāmavaggo (ka.)] aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Nibbānā caturo vuttā, cundo pāṭaligāmiyā;

Dvidhāpatho visākhā ca, dabbena saha te dasāti.

Udāne vaggānamuddānaṃ –

Vaggamidaṃ paṭhamaṃ varabodhi, vaggamidaṃ dutiyaṃ mucalindo;

Nandakavaggavaro tatiyo tu, meghiyavaggavaro ca catuttho.

Pañcamavaggavarantidha soṇo, chaṭṭhamavaggavaranti jaccandho [chaṭṭhamavaggavaraṃ tu tamandho (sī. ka.)];

Sattamavaggavaranti ca cūḷo, pāṭaligāmiyamaṭṭhamavaggo [pāṭaligāmiyavaraṭṭhamavaggo (syā. kaṃ. pī.), pāṭaligāmavaraṭṭhamavaggo (sī. ka.)].

Asītimanūnakasuttavaraṃ, vaggamidaṭṭhakaṃ suvibhattaṃ;

Dassitaṃ cakkhumatā vimalena, addhā hi taṃ udānamitīdamāhu [atthāyetaṃ udānamitimāhu (ka.), saddhā hi taṃ udānantidamāhu (syā. kaṃ pī.)].


我来完整翻译这段文字：
如是我闻：一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。在那里，世尊召唤比丘们说："诸比丘。"那些比丘回应世尊说："大德。"世尊如是说：
"诸比丘，当达婆末罗子升入虚空，在空中结跏趺坐，入火界定，出定后般涅槃，当他的身体燃烧时，既看不到灰烬，也看不到煤渣。就像酥油或油燃烧时，既看不到灰烬，也看不到煤渣；同样地，诸比丘，当达婆末罗子升入虚空，在空中结跏趺坐，入火界定，出定后般涅槃，当他的身体燃烧时，既看不到灰烬，也看不到煤渣。"
于是世尊知此义，当时自说此偈：
"如铁锤击火，
炽燃渐消逝。
去处不可知，
无从寻其踪。
解脱诸系缚，
超越欲瀑流。
至不动安乐，
去处不可说。"
第十品完
巴陀离品第八\完
其摄颂：
四种涅槃与纯陀，巴陀离村之事迹，
岔路与毗舍佉事，及达婆共为十经。
《自说经》诸品摄颂：
第一品菩提为最胜，第二品目真邻陀品，
第三品难陀迦品胜，第四品乃是弥企耶，
第五品殊胜输那品，第六品胜者生盲品，
第七品小品为殊胜，第八品巴陀离村品。
八品中共八十经，善加分别而宣说，
具眼清净者所示，此即名为自说经。


Udānapāḷi niṭṭhitā.

《自说经》圆满。


